Izdomā sev tēlu, kurā iemiesoties

“Izdomā sev tēlu, kurā iemiesoties” (vingrinājums aktīvai klausīšanai, dziļākām pašrefleksijas prasmēm, savu un citu vērtību saprašanai)

Sagatavošana

Dalībniekiem ir nepieciešams papīrs un pildspalva. Ir nepieciešams arī taimeris, lai ierobežotu laiku.

Lietošanas mērķis

Šis uzdevums ir noderīgs, lai izskaidrot skolēniem dziļās klausīšanās nozīmi, spēju saprast citam citu; lai kļūtu ieinteresēti cits cita personībā, palīdzētu iepazīt citam citu ļoti ātri un efektīvi, trenēt spēju izskaidrot savas jūtas un domas, iepazīt personības dziļākus slāņus, atspoguļot savas domas un saprast savas un citu vērtības.

Kā īstenot

Skolotājs sadala visu klasi pa pāriem. Katram pāra dalībniekam jābūt tīrai papīra lapai un pildspalvai. Katrs raksta savu vārdu uz lapas un samainās ar partneri lapām. Tad dalībniekam jāizdomā dzīvnieks, kura īpašības un raksturs vai uzvedība visvairāk ir līdzīga viņam. Dalībnieki to pieraksta uz savas lapas. Tad skolēniem vajag pierakstīt trīs īpašības, kas visizteiksmīgāk raksturo šo dzīvnieku. Dažiem dalībniekiem var sagādāt grūtības atrast savu dzīvnieku, kurā iemiesoties. Ļaujiet viņiem domāt par ziedu vai koku kā alternatīvu.

Kad iepriekš minētais ir izdarīts, pāru dalībnieki samainās ar lapām. Pāriem ir jāpiekrīt, kurš būs pirmais, kurš uzdos jautājumus. Tātad, otrais būs runātājs. Skolotājam ir jāpaskaidro, ka vēlāk partneri mainīsies ar lomām.

Tas, kura uzdevums ir jautāt, uzdod runātājam vairākus jautājumus pēc kārtas, ievērojot secību, kā ir norādīts zemāk:

1.Kuru dzīvnieku (ziedu, koku) tu izvēlējies?

2.Kādas ir trīs īpašības, kas to raksturo?

3.Parunāsim par pirmo īpašību – kāpēc tā tev ir tik svarīga? (ja runātājs nesaprot jautājumu, tas, kurš jautā, var izskaidrot, ka dzīvnieku (vai kādu citu tēlu iemiesojumam viņš / viņa izvēlējās nevis nejauši, bet visticamāk tāpēc, ka tam ir tādas pašas uzvedības iezīmes kā runātājam; tādēļ viņam ir svarīgas iezīmes, ja viņš (runātājs) to izvēlējās. Tātad, uzdevums ir par nozīmi).

4.Kad runātājs atbild uz trešo jautājumu, nākamais jautājums ir tāds pats, bet mērķē uz citu īpašību, par kuru runātājs teica, stāstot par pirmo īpašību. Piemēram: runātājs izvēlējās lauvu kā savu tēlu iemiesojumam. Pirmā īpašība, kuru viņš minēja, ir drosme. Atbildot uz jautājumu “Kāpēc šī īpašība (drosme) tev ir svarīga”, viņš minēja, ka viņam patīk drošības sajūta. Tam, kurš jautā, ir jāspēj sadzirdēt jaunu īpašību, ķēdes jauno daļu, piemēram, drosme – drošības sajūta utt.,- un turpināt uzdot to pašu jautājumu “Kāpēc šī īpašība (drošības sajūta) ir tev svarīga ?”.

5.To pašu jautājumu uzdošanas process turpinās, līdz runātājs ir iestrēdzis tajā pašā aprakstā vai viņa izpratnes par savu pirmo īpašību vērtēšanā. Ja tas ir acīmredzams – nav cita veida, kā atrast citu atbildi – seko nākamais jautājums – ” kas būtu vēl svarīgāks par šo (lauvas gadījumā tas ir drosme vai drošības sajūta).

6.Visas atbildes ir jāpieraksta skolēnam, kurš uzdod jautājumus.

7.Katrai no trim īpašībām ir jāiet cauri pilnam jautājumu un atbilžu ceļojuma ciklam.

8.Tas ir kā rakšana dziļāk un dziļāk personības izpratnē par savu izvēli un vērtībām.

9.Process dažreiz var būt stresa pilns, jo runātājs var pēkšņi saprast, ka viņš vai viņa nav gatavs atvērt savas jūtas ne kādam citam, ne sev.

10.Katram pārim ir jāapspriež trīs īpašības, un katram dalībniekam ir jāatbild uz tiem pašiem jautājumiem.

11.Kad tas ir pabeigts, pārī samaina lomas.

12.Process var ilgt no 20 līdz 40 min. Labākais veids, kā to organizēt – ierobežot laiku vienā virzienā līdz 12 min. Un pēc tam mainīties.

Kad aktivitāte ir pabeigta, skolotājam jāorganizē diskusiju par paveikto vingrinājumu:

Kas bija grūtāk uzdevuma laikā – jautāt vai atbildēt? Kāpēc?

Kas bija īpašs, uzdodot tikai vienu jautājumu?

Ko jūs visvairāk atceraties no procesa? Kāpēc?

Kāds ir šī uzdevuma reālais ieguvums?

Kā es izmantošu šo pieredzi nākotnē?