Spēle “Totēms” (praktizē komandas darbu, koncentrāciju, ķermeņa impulsa kontroli, uzmanību)
Sagatavošana
Spēle tiek spēlēta vietā, kur dalībnieki var sēdēt divās rindās cits citam pretim. Jo vairāk spēlētāju, jo vairāk aizraujoša būs spēle. Lai spēlētu spēli, ir vajadzīga monēta un tukša plastmasas pudele. Spēle tiek spēlēta klusā telpā vai ārpusē.
Lietošanas mērķis
Šī aktivitāte palīdz trenēt uzmanību, izmantojot dažādus ķermeņa uztveres veidus: dzirdi, pieskārienus. Tas arī ir labs līdzeklis, kā pārbaudīt, cik komandas ir saliedētas, kā atspoguļot komunikācijas un cita saprašanās grūtības. Tas ir ideāli piemērots plašam skolēnu lokam, sākot no 7 gadu vecuma un līdz jebkuram pieaugušam vecumam.
Var būt arī jauktas vecuma grupas. Spēle palīdz trenēt koncentrēšanās spējas, liek dalībniekiem pievērst uzmanību cits cita vajadzībām, apgūt pielāgošanos un prasmi kontrolēt savas emocijas un impulsus.
Kā īstenot
Ir divas komandas. Katrā komandā jābūt vienādam spēlētāju skaitam. Ir viens vadītājs, kuram ir tikai viena loma – mest monētu un slēpt to zīmi savās plaukstās.
Abas komandas sēž rindā cita citai pretī. Vadītājs sēž vidū starp diviem pirmajiem spēlētājiem. TOTEM-pudele tiek novietota uz plakanas virsmas (krēsls vai galds) pa vidu starp diviem pēdējiem katras komandas spēlētājiem.
Katras komandas visiem dalībniekiem ir jāsadodas rokās (pirmais paņem tikai vienu roku no otrā spēlētāja-kaimiņa, pēdējais pēc kārtas spēlētājs arī tur vienu komandas biedra roku. Otra pēdējā spēlētāja roka ir brīva un gatava sagrābt pudeli no virsmas vidus, uz kuras pudele ir novietota.
Labākais ir variants ir tad, ja sadotās rokas ir paslēptas zem galda. Bet tas nav obligāti. Visi spēlētāji, izņemot tos, kas sēž sākumā pie moderatora ar monētu, un tos, kas sēž rindas beigās pie Totema (pudeles), aizver acis un koncentrējas uz viņu roku sajūtu. Vadītājs paskaidro pirmajiem spēlētājiem, kas sēž viņam blakus, ka viņš kratīs monētu viņa plaukstu iekšpusē un pārtrauks kratīt, ļaujot monētai palikt ar ciparu vai otru monētas pusi uz augšu. Moderators paskaidro, kāda monētas pozīcija (ar ciparu vai otru pusi uz augšu) ir signāls, lai sāktu spēli, un kāda nav. Visbiežāk tiek panākta vienošanās, ka tad, kad monēta parāda ciparu (piemēram, 1 vai 2 eiro), tas ir signāls, lai sāktu rokas spiešanu nakamajm spēlētājam. Ja tas nav cipars, bet monētas aizmugure ar augu vai ko citu, pirmie spēlētāji neveic nekādas darbības. Vadītājs sakrata monētu savās plaukstās, un tad pārstāj darīt to, atstājot monētu savās plaikstās kādā no pozīcijām. Tad viņš lēnām atver plaukstas, nodrošinot, ka abiem pirmajiem spēlētājiem ir līdzīgs skats uz monētas pozīciju.
Gadījumā, ja monēta rāda ciparu, pirmie spēlētāji spiež sava kaimiņa roku, dodot impulsu turpmākai ķēdes reakcijai. Nākamais kaimiņš rindā dara to pašu, kamēr pēdējais spēlētājs saņem signālu. Tiklīdz pēdējais spēlētājs saņem signālu no sava kaimiņa, viņš var sagrābt pudeli, kas stāv starp viņu un pēdējo spēlētāju no otras komandas. Tas, kurš pirmais sagrabj pudeli, iegūst punktu. Punkts nozīmē, ka pēdējais spēlētājs var atteikties no savas sēdvietas un iet sēdēt kā pirmais spēlētājs pie vadītāja. Visi pārējie spēlētāji pēc kārtas pabīdas par vienu sēdvietu uz beigām. Spēle sākas no jauna. Tagad bijušais pēdējais spēlētājs no komandas, kas ir uzvarējusi, ir pirmais spēlētājs, un viņa pienākums ir dot pareizo signālu, lai sāktu īstajā laikā. Spēle beidzas, kad visi komandas dalībnieki samaina savas sēdvietas un nonāk viņu sākotnējā vietā.
Gadījumā, ja kļūdu pieļauj pirmais spēlētājs, kad monēta rāda aizmuguri, bet signāls tiek nosūtīts komandai, dalībniekiem jāmaina vietas atpakaļ uz vienu bijušo pozīciju. Vienu vietu atpakaļ.
Īss video demonstrē daļu no procesa, kur spēlē trešās klases skolēni (lūdzu, skatīties zemāk Video Nr. 1).